Skolas pārbaudes darbi

Skolas ikdienas pārbaudes darbi

Izstrādājot mācību priekšmetu programmas, stundu tematiskos plānus, skolotājs plāno formatīvos vai summatīvos pārbaudes darbus, to norises datumus, kurus precizē katram mēnesim un semestrim aizpildot E-klasē PĀRBAUDES DARBA PLĀNOTĀJU, kā arī iepazīstinot ar pārbaudes darba norises datumiem skolēnus.

SKOLĒNI un VECĀKI var sekot ieplānotiem pārbaudes darbiem E-klases dienasgrāmatā!

Ja rodas jautājumi par ieplānotiem pārbaudes darbiem, vērtēšanas formām un kritērijiem, lūdzam sazināties ar direktora vietniekiem izglītības jomā.

Skolēna mācību sniegums jāvērtē daudzpusīgi un objektīvi, lai realizētu:

• sistēmiskuma principu – mācību snieguma vērtēšanas pamatā ir sistēma, kuru raksturo regulāru un pamatotu, noteiktā secībā veidotu darbību kopums;
• atklātības un skaidrības principu – pirms mācību snieguma demonstrēšanas skolēnam ir zināmi un saprotami plānotie sasniedzamie rezultāti un viņa mācību snieguma vērtēšanas kritēriji;
• metodiskās daudzveidības principu – mācību snieguma vērtēšanai izmanto dažādus vērtēšanas metodiskos paņēmienus;
• iekļaujošo principu – mācību snieguma vērtēšana tiek pielāgota ikviena skolēna dažādajām mācīšanās vajadzībām, piemēram, laika dalījums un ilgums, vide, skolēna snieguma demonstrēšanas veids, piekļuve vērtēšanas darbam;
• objektivitātes princips – mācību snieguma vērtējums atspoguļo skolēna sniegumu vērtēšanas brīdī attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem (zināšanas, izpratne, prasmes mācību jomā, caurviju prasmes), ikviena skolēna sniegumam piemērojot līdzvērtīgus nosacījumus.

Skolēna sniegums apguves līmeņosatbilstoši plānotajam sasniedzamajam rezultātam tiek vērtēts saskaņā ar šādiem kritērijiem:

• demonstrēto zināšanu, izpratnes, pamatprasmju mācību jomā, caurviju prasmju un attieksmju apjoms un kvalitāte;
• atbalsta nepieciešamība;
• spēja lietot apgūto tipveida vai nepazīstamā situācijā