Globalizācija, internets, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju straujās izplatīšanās rezultātā jaunu zināšanu, iemaņu gūšana, sava potenciāla apzināšanās un gribēšana realizēties ir kļuvusi par nozīmīgāko kompetenci, lai gūtu panākumus dzīvē, sabiedrībā un darbā. Izglītība iziet ārpus tradicionālajām skolas un citu mācību iestāžu sienām. Tādas caurviju prasmes kā, piemēram, kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība un digitālā pratība, tiek lietotas visās mācību un dzīves jomās.

Jaunās kompetences izglītības jomā ļauj izglītojamajiem apgūt priekšmetu jaunā un neierastā vidē, gūstot no mācīšanās procesa prieku un aizrautību. Šis modelis ir veiksmīgi integrējams pamatskolas vecuma bērnos, šajā vecumā jauniešu intelektuālajā attīstībā notiek pāreja no bērniem raksturīgās domāšanas un uztveres uz pieaugušam cilvēkam raksturīgu izpratni. Tas notiek caur pusaudžu tieksmi aktīvi darboties, aktīvu pasaules, dabas likumu un sakarību izzināšanu, hipotēžu izvirzīšanu un pierādījumu meklēšanu. Pusaudži pakļaujas sabiedrības dzīves normām, veidojas vērtību sistēma, kurā var tikt iekļautas arī vides vērtības. Taču šajā vecumā pusaudži ir arī maksimālisti, visas lietas sadala pareizās un nepareizās, melnās un baltās, bez pustoņiem, tāpēc ir svarīgi to ņemt vērā un mācīt visur saskatīt sistēmas un pustoņus – gan dabā, gan sabiedrībā, gan dabas un sabiedrības mijsakarībās. Tātad liela nozīme vides izglītībā šajā posmā ir pusaudžu pētnieciskajai darbībai vidē, attieksmju veidošanai caur tiešo pieredzi, kas savukārt nākotnē sekmētu indivīda identitāti, jab aktīvas dzīves pozīcijas veidošanos.

Valmieras 2. vidusskola  2017./2018. mācību gadā uzsāka dalību projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (projekts Nr. 8.3.2.2/16/I/001). Projekta mērķis- nodrošināt izglītības pakalpojuma daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus. Projekts “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” ir vērsts uz jaunu pedagoģisko risinājumu meklēšanu, lai skolās ieviestu alternatīvas mācību organizācijas formas, kas papildina formālās izglītības ieguves mācības formas (mācību stundas), pilnveidojot izglītības pakalpojumu un nostiprinot skolu kolektīvu gatavību risināt izglītojamo vajadzības un paaugstinot viņu sasniegumus.

Tā kā ar lepnumu 11 gadus saucam mūsu skolu par ekoskolu, tad pašsaprotama ir vides aizsardzība, tās saglabāšanas un izpētas loma skolas mācību procesā. 2019./2020.m.g. ir nesis jaunas vēsmas pamatskolas izglītojamo ikdienā, proti, iespēja apmeklēt vides zinību fakultatīva nodarbības. Jaunieši savas prasmes un uzkrāto dzīves pieredzi varēs pilnveidot mācību procesa laikā, kas visnotaļ atšķirsies no mums tik ierastā mācīšanās stila. Radoša pieeja attiecīgās nodarbības saturam, izmantojot inovatīvus mācību līdzekļus, ļaus jauniešiem ieraudzīt ierastas lietas no zinātniski pētnieciskās puses.

Jaunieši iegūst iemaņas praktisko darbu veikšanā, mācoties gan vērot, gan izvērtēt rezultātus, tādējādi gūstot elementāras pamatzināšanas praktisko darbu veikšanai dabaszinību STEM priekšmetos, radot vēlmi turpināt mācīties un apgūt jaunas prasmes un zināšanas dabaszinībās. Jauniešiem STEM fakultatīvs patīk, jo neformāla zināšanu, prasmju un iemaņu apguve ir interesantāka. Pozitīvi ir tas, ka fakultatīvā netiek likti vērtējumi, kas ļauj jauniešiem brīvi iesaistīties nodarbībās, nebaidoties kļūdīties. Jauniešiem īpaši patīk praktiskā darbošanās mācību stundās, tomēr to skaitu ierobežo reālās iespējas. Fakultatīva mērķis nav atreferēt pierādītas teorijas, iekalt kārtējo definīciju, bet ļaut jauniešiem iepazīt un strādāt ar pētāmo tēmu, dodoties dabā.

STEM fakultatīvā izglītojamie ir pētījuši klimata pārmaiņu rezultāta sekas, analizējuši cēloņus, piedalījušies “Rīcības nedēļā”, iepazinušies un pētījuši dabā sastopamus gaisa kvalitātes indikatorus. Jaunieši labprāt iepazinās ar kokaugiem pilsētvidē, pētot gan vasu, gan zemsedzi un tur esošos organismus. Kā arī fakultatīva ietvaros izglītojamie kopīgi skolas teritorijā izvietoja putnu barotavas, vienlaikus iepazīstoties ar gājputniem, putniem –  nometniekiem un ciemiņiem, kas bargās ziemas pārlaiž Latvijā. Būtiski, ka pēc katras nodarbības kopīgi viens otram sniedzam arī atgriezenisko saiti par fakultatīvā paveikto, piedzīvoto un cerēto. Noskaidrojam, kas STEM fakultatīva laikā vislabāk ir paticis, kas nekad neaizmirsīsies, un protams uzklausām jauniešu viedokļus un ieteikumus nākamajam nodarbībām.

Jāuzsver, ka mūsu pilsēta ir pietiekoši apzaļumota un bagāta ar parkiem, Gaujas upes ieskauta, kas visnotaļ ir milzīgs resurs dabas pētīšanai un izzināšanai visos gadalaikos.

Novēlu mums visiem, lai turpmāk izdodas skolas sola teoriju praktiski apgūt STEM fakultatīvā.

Arkādijs Karavājevs

Valmieras 2. vidusskolas STEM fakultatīva pedagogs

+7