Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām realizē projektu “Proti un dari!”, kura ietvaros jauniešiem no 15 līdz 29 gadu vecumam, kuri nestrādā un nemācās, piedāvā iesaistīties dažādās aktivitātēs, lai viņus iesaistītu jebkāda veida izglītībā vai darba tirgū. Valmieras pilsētas pašvaldība šī projekta ieviešanu uzticēja mums – Valmieras 2.vidusskolai, un tā, sākot no 2017.gada februāra,  pamatā visas aktivitātes tiek plānotas un notiek struktūrvienībā vakara (maiņu) vidusskolā.

Šobrīd jau esam realizējuši pilnu projekta ciklu, sākot ar jauniešu uzrunāšanu un iesaistīšanu projektā, beidzot ar veiksmīgu iestāšanos skolā vai darba atrašanu. Tāpēc arī dažas pārdomas par jauniešiem, izglītību, darbu un dzīvi kopumā.

Vai tiešām tā ir, ka mūsdienās daudz jauniešu jau minētajā vecumā nemācās un nestrādā?!

Jā, tas tiešām tā ir. Iemesli? Visdažādākie – kādā brīdī pazūd motivācija un mācītiesprieks un vairs neatgriežas; piesakās bērniņš; ceļš aizved darba meklējumos uz ārzemēm, bet, atvedot atpakaļ, izrādās, ka izglītības vilcienā brauc jau cita paaudze; pēc maģistra grāda iegūšanas negribas sūtīt CV zivju apstrādes rūpnīcai… Iemeslu ir daudz, un šie ir tikai daži no tiem.

Kādi viņi ir?

Nezinu, kādi citur, bet tie, kas nonāk pie mums un iesaistās projektā ar Sociālo lietu pārvaldes vai Probācijas dienesta ieteikumu (paldies abām institūcijām par pozitīvo sadarbību!)  vai arī vienkārši paši ir atraduši šo informāciju un piesakās, ir ļoti patīkami, pozitīvi orientēti jaunieši. Jā, viens otrs (varbūt)  nedaudz apjucis, kāds aizsēdējies mājās, kādam varbūt pa grēciņam aiz apkakles. Tomēr visi mūsējie. Vismaz emocionāli, ja ne teritoriāli – lielākā daļa, protams, ir valmieriešu, taču projektā piedalās arī jaunieši no Cēsīm, Smiltenes, Kocēnu un Pārgaujas novadiem. Ņemam visus! Pieraksts jau ir tikai pasei, ne sirdij…

Ko mēs darījām, lai jauniešus iesaistītu  aktivitātēs?

Sākšu no otra gala – pat nezinājām, ka Valmierā un tās apkaimē ir tik daudz atsaucīgu, pozitīvi orientētu uzņēmēju un darba vietu pārstāvju, kuri nebaidījās atvērt mums savu uzņēmumu un ražotņu durvis, iepazīstināt ar dažādām profesijām, parādīt jauniešiem reālo darba dzīvi un izgaiņāt ilūziju putekļus, sak, neiešu skolā, iešu pelnīt lielo naudu! Protams, strādāsi, protams, pelnīsi, bet, redz, dzīvē ir savi likumi – vispirms ir pacietība, neatlaidība un melna mute mācoties un kļūdoties, nauda nāks tik pēc tam. Un ne vienmēr ir teikts, ka uzreiz un lieliem soļiem. Un ir labi, ja jaunietis to ierauga un pārbauda tiešā darbībā, tāpēc uz darba vietām viņi gāja ne kā ekskursanti ar košļājamo gumiju aiz vaiga, bet kā savā nākotnē patiesi ieinteresēti cilvēki. Īpaši plānojām darba vietu apmeklējumu nelielās grupās pa 2-3, lai jaunieši reāli izmēģinātu, ko nozīmē STRĀDĀT – nest barības maisus dzīvnieku patversmē, griezt matus, gatavot ēdienu, veidot izstrādājumus no koka, izmēģināt roku florista, noformētāja, pasākumu plānotāja un datorspeciālista darbā, veikt dažādus darbus celtniecībā, iekopt puķu dobes, apkalpot lasītājus bibliotēkās, sakārtot dokumentus pēc nomenklatūras prasībām, sagatavot materiālus nodarbībām, un vēl, un vēl. Papildus tam visam arī izmēģinājām roku brīvprātīgā darbā. Un ja nu kāds tieši tajā atrod savas dzīves jēgu?

Paldies visām iestādēm par atsaucību – Valmieras pilsētas Izglītības pārvaldei un Attīstības nodaļai, SIA “Bedrītes Mācību Centrs”, SIA “Misas galdniecība”, Valsts policijai, Kocēnu 1.bibliotēkai, Dzīvnieku patversmei, JC “Vinda”, SIA AGA Valmieras gaisa sadales rūpnīcai, Valmieras novadpētniecības muzejam, Burtnieku novada sociālā dienesta psiholoģei, Valmieras tehnikumam un vēl daudziem, daudziem citiem! Vieglāk, protams,  ir izdarīt pašam nekā trīsreiz izskaidrot kādam citam, ko, kas un kāpēc. Bet jūs to darījāt, jo saprotat, ka visi šie jaunieši patiesībā ir mūsējie un jau rīt viņi būs mūsu kolēģi, sabiedrotie un domubiedri. Paldies par drosmi uzņemties atbildību, par perspektīvas izjūtu, par sadarbību!

Paralēli tam organizējām plašu dažādu nodarbību klāstu skolā. Angļu un krievu valodas, karjeras plānošanas, floristikas, projektu vadības, informātikas, sporta, friziermākslas, floristikas, ēdienu gatavošanas, komunikācijas  un citu prasmju apguvei veltījām daudz stundu, lai jaunieši gūtu priekšstatu par dažādām iespējām. Tāpat arī tika plānotas dažnedažādas ekskursijas jauniešu redzesloka paplašināšanai – Ventspils, Tērvete, Rundāle, vēl daudz tuvāku un tālāku vietu arī Valmierā un tās apkārtnē tika apmeklēts. Un kur tad vēl sportiski rosīgie un vienmēr arī lietainie, bet tāpēc ne mazāk jautrie pārgājieni! Neatsverams te ir mūsu kolēģu atbalsts – mentores un nodarbību vadītājas Olita, Janīna, Sanita, Rita, Lolita, Velta, Meldra, Venita, Oksana, Rudīte un Irina,  paldies jums par pacietību un neatlaidību!

Pārskatot gada plānotāju, secināju, ka mūsējie ir piedalījušies ļoti daudzos  svarīgākajos Valmieras notikumos.

Un piedalījušies nevis kā skatītāji, kā vērotāji no malas, bet reāli pielikuši savu roku, lai iecerētais pasākums būtu krāšņāks.

Jau pieminētais brīvprātīgais darbs kopā ar mentorēm – Drošības dienās ar Valsts policiju (zem omulīgajām Bebra un Runča maskām bija mūsējie!); ZZ čempionātā; palīdzējām sagatavot estrādi un veikt daudz mazu, taču vajadzīgu darbiņu koru salidojumam maijā; skaitījām riteņbraucējus pašvaldības akcijā; uzņēmām starptautiska projekta dalībniekus no 6 Eiropas valstīm mūsu skolā un iepazīstinājām viņus ar Valmieru un Latviju; piedalījāmies vasaras nometnē JC “Vinda”, lai gūtu tiešu starpkultūru pieredzi; piedalījāmies laivu braucienā no Abula līdz Valmierai ar veselām 4 ekipāžām!!!

Jau mūsu senči zināja, ka sūram darbam saldi augļi.

Šajā  gadījumā auglis bija ne tikai salds, bet arī silts. Tā kā lielākā daļa projekta jauniešu iestājās mūsu skolā izglītības turpināšanai, sešiem no viņiem bija iespēja piedalīties jauniešu apmaiņas projekta braucienā uz Bulgāriju. Septembra sākums, kad vajadzēja pārstāvēt Valmieru Burgasā, visiem izvērtās par savu spēju pārbaudījumu, taču mūsējie to godam paveica (bet par šo kādā no nākamajām avīzēm).

Bet kā ar statistiku?

Paanalizēsim kopā. Pavisam projektā, sākot no 1.februāra, iesaistījās 24 jaunieši. 19 no viņiem šobrīd mācās un iegūst vidējo vispārējo vai profesionālo izglītību vai strādā, viena jauniete sevi pierādīja kā spējīgu līderi un turpmāk strādās projektā kā mentore. Jā, un ir vēl četri, kuriem savs dīvāns un taciņa līdz ledusskapim, neraugoties uz savām 8 klasēm, pie sirds tomēr pieaugusi tuvāk nekā ideja par skolu. Nu neko darīt. Ne visiem miljonāriem vajag pamatizglītību, ja ironizējam. Bet, ja skatāmies nopietni, tad šī – negribēšanas – problēma ir vissliktākā. Jo pret šo zāļu nav, un tas ir vienīgais, par ko projekta ietvaros debatējām ilgi un daudz, tā arī atbildi neatrodot.

Emocionāla atkāpe par prieku

Runājot ar jauniešiem, brīžiem bija tīri sūri ap sirdi. Ne visiem ir klājies viegli un saulaini, ne visi uzreiz ir spējīgi pieņemt vienīgo un pareizāko lēmumu. Bet tad, kad skolas pasākumos viņi dzied, runā dzeju un spēlē ģitāru, kad piesakās palīdzēt kādam nelaimes gadījumā cietušam, kad ārzemniekiem aizrautīgi stāsta par Valmieru, kad kāds izbrauc no Valmieras, bet atgriežoties uzmeklē visus atkal, kad Whatsapp grupā birst jautājumi (kas būs nākamajās aktivitātēs?), vēl kāds no projekta jauniešiem piezvana un uzaicina uz savām kāzām, tad ir skaidrs – laikam jau kaut ko esam darījuši pareizi.

Bet ko par šo visu domā viņi paši?

Amanta: Pateicoties šim projektam, man bija iespēja pabūt dažādās iestādēs, ražotnēs un pilsētās Latvijā. Tiekoties ar visiem šiem cilvēkiem un apmeklējot rūpnīcas, es ieguvu noderīgu informāciju un pieredzi.

Ruslana: Esmu bezgalīgi priecīga, ka man bija iespēja piedalīties šajā projektā. Projekta laikā iemācījos kontaktēties ar cilvēkiem un strādāt komandā.

Anna: Ir liels prieks par to, ka pusaudžiem un jauniešiem ir iespēja piedalīties šāda veida projektos un plašāk uzzināt par to, kas notiek apkārt. Projekta laikā es iepazinos ar daudziem pozitīviem jauniešiem un kopā ar viņiem uzzināju daudz jauna sev.

Viktorija: Projekts man deva iespēju gan komunicēt ar cilvēkiem, gan paplašināt savu redzesloku, jo, piedaloties ekskursijās, uzzināju par daudzu tādu vietu eksistenci, kurās agrāk nebiju bijusi.

Samanta: Projekts “Proti un dari!” mums, grupas dalībniekiem, ir devis jaunus iespaidus un, pats galvenais, jaunus draugus un paziņas. Personiski man tas ir devis arī iespējas, jo, pateicoties projektam, esmu atsākusi skolu. Daudz ko redzēju, sapratu, un kļuva plašāks skatu punkts uz lietām.

Sanita: Iesaistīšanās projektā man deva iespēju iepazīt jaunus cilvēkus. Varēja iepazīties ar dažādām darba vietām un profesijām. Projekts radīja iespēju vismaz dažas reizes  nedēļā iziet no mājām un likt saprast, ka dzīve nav nemaz tik drūma, ka ir vēl kāds ar līdzīgām problēmām un dalīta bēda ir pusbēda.

Andris: “Proti un dari!” ietvaros esmu ieguvis jaunas zināšanas, cik pasaule ir liela un cik daudz cilvēkam ir iespēju, lai pats īstenotu savus plānus. Esmu pamanījis sevī to, cik es pats esmu aktīvs un esmu spējīgs piedalīties dažādās aktivitātēs.

Kristaps: Šis projekts man deva  iespēju iepazīties ar jauniem draugiem.Tas man arī lika pārdomāt savu dzīvi un uzsākt jaunas mācības.

Un mentores Janīnas komentārs: Kad jaunieši sāka atvērties, tas arī mums deva spēku strādāt. Viņi paši sevi sāka labāk izprast, līdz ar to bija iespējams precīzāk saprast jauniešu vajadzības un ievirzīt viņu domas un vēlmes pozitīvā gultnē. Kopā mums izdevās izveidot vienu patiesi lielu, labu, veiksmīgu un saliedētu komandu. Lai seko turpinājums!

Un atkāpe par nākotni:

nekas vēl nav beidzies! Jebkurš jaunietis vecumā 15 – 29, ja nestrādā un nemācās un nav reģistrēts kā darba meklētājs, var iesaistīties šajā projektā. Tas nozīmē pavadīt kopā ar projekta speciālistiem 48 stundas mēnesī; visas aktivitātes, ieskaitot ēdināšanu, ir bezmaksas. Nu un pārējo jau Tu izlasīji. Kas jādara? Sāc ar zvanu projekta koordinatorei(26423136). Ja ir jautājumi, uzdod tos. Ja nē – kopēju tēmu sarunai atradīsim.

Uz tikšanos!

Daiga Ramata,

projekta koordinatore,

Valmieras 2.vidusskolas

struktūrvienības vakara (maiņu) vidusskolas

direktora vietniece izglītības jomā

+1