VALMIERAS 2.VIDUSSKOLAS
IZGLĪTOJAMO MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA

2016.gada 1.septembrī                                                                                                                                                                              Valmierā

I.    Vispārīgie noteikumi

1.    Vērtēšana ir neatņemama izglītošanās procesa sastāvdaļa.
2.    Valmieras 2.vidusskolas (turpmāk – Skola) izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība (turpmāk – Kārtība) ir saistoša visiem Skolas pedagogiem visos mācību priekšmetos.
3.    Ar Kārtību, saturu un metodēm jāiepazīstina visi Skolas pedagogi, izglītojamie, un viņu vecāki (aizbildņi) (turpmāk – Vecāki).
4.    Kārtības prasības ir vienādas visām izglītības programmām (izņemot speciālās izglītības programmas), visos mācību priekšmetos.
5.    Kārtība attiecas uz visām realizējamajām izglītības programmām (izņemot speciālās izglītības programmas) un vecumposmiem. Cita vērtēšanas kārtība un procedūra aizliegta.

II.    Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis un uzdevumi

6. Mērķis.

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas mērķis ir objektīvi un profesionāli izvērtēt izglītojamā sasniegumus mācību procesā, kas sekmē katra izglītojamā individuālo izaugsmi, attīsta katra individuālās prasmes, iemaņas, attieksmes un veido pozitīvu attieksmi pret mācību darbu.

7. Uzdevumi:

o    Sekmēt izglītojamā līdzdalību mācību procesā, attīstot un pilnveidojot prasmes veikt pašnovērtējumu.
o    Motivēt izglītojamos iegūt iespējami labākas zināšanas un prasmes.
o    Pēc vajadzības veikt mācību procesa plānojuma korekciju izglītojamo mācību sasniegumu uzlabošanai.
o    Vairot katra izglītojamā pašapziņu un ticību savām spējām.
o    Apvienojot skolotāja vērtējumu un izglītojamā pašvērtējumu, sekmēt izglītojamo līdzatbildību par mācību sasniegumiem.
o    Veicināt pedagogu sadarbību mācību procesā ar izglītojamajiem un viņu vecākiem (aizbildņiem).

III. Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas plānošana, vadība un īstenošana

8. Skolas administrācija:
8.1.    Katra semestra sākumā, pamatojoties uz Skolas metodisko komisiju ieplānotājiem pārbaudes darbiem un ievērojot IZM noteikto valsts pārbaudes darbu grafiku, saskaņo pārbaudes darbu grafiku konkrētajam mēnesim.
8.2.    Plāno nepieciešamos pasākumus pedagogu tālākizglītībā par vērtēšanas metodēm un vērtēšanā iegūtās informācijas izmantošanu.
8.3.    Nodrošina un kontrolē pedagogu un vecāku sadarbību izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā un analīzē. Divas reizes gadā rīko informācijas jeb vecāku vakarus izglītojamo vecākiem.
8.4.    Ne retāk kā reizi nedēļā pārbauda, kā pedagogi izdara ierakstus par izglītojamo sasniegumiem e-klases žurnālos;
8.5.    1 reizi semestrī Skolas metodiskās komisijās, kā arī darba grupu sanāksmēs un pedagoģiskās padomes sēdēs tiek veikta IZM noteikto pārbaudes darbu rezultātu un izglītojamo mācību sasniegumu analīze akcentējot pozitīvo, noskaidrojot bremzējošo faktoru ietekmi un plānojot tālāko darbību attīstības veicināšanai.
9.    Pedagogi:
9.1.    Plāno un veic nepārtrauktu, objektīvu un daudzpusīgu izglītojamo sasniegumu vērtēšanu, ko realizē ar dažāda veida pārbaudes darbu palīdzību, kas ir plašāku zināšanu pārbaude semestra garumā un mācību gada beigās.
9.2.    Ievēro vērtējuma biežuma principu.
9.3.    Ievēro vienotu pieeju izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanā.
9.4.    Izstrādājot mācību priekšmetu programmas (tematiskos plānus), pedagogs tajās iekļauj tādas sasniegumu vērtēšanas formas un metodes, lai dotu katram izglītojamajam iespēju apliecināt zināšanas, prasmes, iemaņas, attieksmes.
9.5.    Mācību gada sākumā iepazīstina izglītojamos ar pārbaudes darbu veikšanas kārtību, formu un vērtēšanas principiem.
9.6.    Katru mēnesi pedagogs ieraksta plānoto ieskaiti vai pārbaudes darbu, kas ir plašāku zināšanu pārbaude, Skolas kontroldarbu un ieskaišu grafikā.
9.7.    Objektīvu iemeslu dēļ pedagogiem ir tiesības veikt izmaiņas pārbaudes darbu grafikā, tās saskaņojot ar  direktora vietnieku mācību darbā.
9.8.    Brīdina izglītojamos par konkrēto ieskaiti vai pārbaudes darbu, kas ir plašāku zināšanu pārbaude, ne vēlāk kā vienu darba nedēļu iepriekš.
9.9.    Vienas darba nedēļas laikā pēc pārbaudes darba veikšanas izliek vērtējumu Elektroniskās datubāzes „E-KLASE” elektroniskā žurnālā (turpmāk tekstā – Žurnāls) un divu darba nedēļu laikā pēc referāta iesniegšanas, izliek vērtējumu Žurnālā.
9.10.    Katram pedagogam minimālais pārbaudes darbu skaits, ar punktu vērtējumu un darba analīzi Žurnālā, katrā klasē, vienā semestrī, atbilst šīs kārtības 38. punktā noteiktajam obligāto minimālo vērtējumu skaitam.
9.11.    Iepazīstina izglītojamos ar novērtētu pārbaudes darbu un pamato pārbaudes darba vērtējumu.
10.    Sadarbība ar vecākiem:
10.1.    Mācību gada sākumā skolā rīko vecāku kopsapulci un klašu vecāku sapulces, kurās vecākus iepazīstina ar galvenajām valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standarta, mācību priekšmetu standartu un programmu prasībām, kā arī ar skolas programmu prasībām. Vecāki tiek informēti par e-klases lietošanas iespējām, jaunumiem un uzlabojumiem.
10.2.    Klases audzinātājs regulāri, bet ne retāk kā reizi mēnesī, informē Vecākus par izglītojamo sasniegumiem, kā saziņas līdzekli izmantojot skolēnu dienasgrāmatas, sekmju izrakstus, individuālās sarunas.
10.2.1.    1. – 9. klašu audzinātāji regulāri informē Vecākus par izglītojamo mācību sasniegumiem, atspoguļojot mācību rezultātus skolēnu dienasgrāmatās un izsniedzot vienu reizi mēnesī sekmju izrakstu. Sekmju izraksta izsniegšanu reģistrē skolas noteiktā kārtībā.
10.2.2.    1.-3. klasēs aprakstoši sekmju izraksti un starpvērtējums.
10.2.3.    10. – 12. klašu audzinātāji regulāri informē Vecākus par izglītojamo mācību sasniegumiem, atspoguļojot mācību rezultātus sekmju izrakstā un veicot elektronisko saziņu izmantojot E-klases žurnālu..
10.3.    Klases audzinātājs informē Vecākus par izglītojamo mācību sasniegumiem līdz tekoša mēneša 10. datumam.
10.4.    1. – 9. klašu izglītojamo Vecāki apliecina ar parakstu dienasgrāmatā vai sekmju lapā, ka ir iepazinušies ar izglītojamā mācību sasniegumiem.
10.5.    10. – 12. klašu izglītojamie parakstās Skolas noteiktajā veidlapā par sekmju lapas saņemšanu.
10.6.    10. – 12. klašu izglītojamo Vecāki apliecina ar parakstu sekmju lapā, ka ir iepazinušies ar izglītojamā mācību sasniegumiem.
10.7.    Neattaisnotu kavējumu un nepietiekamu vērtējumu gadījumā vecākiem ir pienākums sazināties ar klases audzinātāju un mācību priekšmeta pedagogu, lai risinātu izglītojamā mācību sasniegumu uzlabošanu.
10.8.    Divas reizes gadā, Skolas rīkotās „Vecāku informācijas dienās”, Vecāki var individuāli tikties ar pedagogiem. Par katra izglītojamā mācību sasniegumiem pedagogs runā ar Vecākiem individuāli, dodot iespēju vecākiem uzdot jautājumus un gūt ieskatu par bērna sasniegumiem, kā arī saņemt pedagoga ieteikumus darbam ar bērnu.
10.9.    Tiekoties ar Vecākiem, pedagogam atļauts izmantot sarunā tikai tos Žurnāla datus, kas attiecas uz šo Vecāku bērnu. Ja Vecāki vēlas uzzināt sava bērna sasniegumus salīdzinājumā ar citiem konkrētās klases izglītojamajiem, informācija jāsniedz, nesaucot vārdā citus izglītojamos.
10.10.    Mācību gada sākumā skolā rīko vecāku kopsapulci un klašu vecāku sapulces, kurās vecākus iepazīstina ar galvenajām valsts pamatizglītības un vidējās izglītības standarta, mācību priekšmetu standartu un programmu prasībām, kā arī ar skolas programmu prasībām. Vecāki tiek informēti par E-klases lietošanas iespējām, jaunumiem un uzlabojumiem.

IV. Vērtēšanas pamatprincipi

o    prasību atklātības un skaidrības princips – mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs un prasības izglītojamā sasniegumiem,

o    sasniegumu summēšanas princips – iegūtā izglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī,

o    vērtējuma atbilstības princips – noslēguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un attieksmes visiem izziņas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu,
o    vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips – mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, praktiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus,
o    vērtēšanas regularitātes princips – mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai pārliecinātos par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, attieksmēm un pilnveidotu turpmāko izglītības procesu,
o    vērtējuma obligātuma princips – izglītojamam nepieciešams iegūt vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudījumus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots.

V.    Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība

11. Mācību sasniegumu vērtēšanas veidi:

Summatīvais vērtējums ballēs Skolēns summatīvo vērtējumu var saņemt par rakstiskiem, mutiskiem vai kombinētiem pārbaudes darbiem un par īpašām aktivitātēm,  par piedalīšanos un iegūto rezultātu mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, sacensībās utt.
Formatīvais vērtējums „ieskaitīts”/ „neieskaitīts” („i” / „ni”) Formatīvo vērtējumu izmanto mājas darbu, mācību tēmas pakāpeniskā apguvē un diagnosticējošo darbu (mācību gada sākumā) novērtēšanā

12. Izglītojamā mācību sasniegumus vērtē 10 baļļu skalā (10 – “izcili”, 9 – “teicami”, 8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”, 6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”, 3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”).
13. Mācību sasniegumus 1. – 3. klasē vērtē:
13.1. 1.klasē vērtē aprakstoši visos mācību priekšmetos;
13.2. 2. un 3. klasē vērtē aprakstoši visos mācību priekšmetos, izņemot krievu valodu, latviešu valodu, angļu valodu (3.klase) un matemātiku, kur vērtē 10 ballu skalā.
14. Mācību sasniegumus 4. – 12. klasēs vērtē 10 ballu skalā un “i” / “ni” visos mācību priekšmetos.
15.    1. klasē mājas darbus vērtē aprakstoši;
16.    2. – 12. klasēs mājas darbus vērtē ar „ieskaitīts/neieskaitīts” (“i” / “ni”);
17.    Ja izglītojamais mājas darbu nav veicis, tad mājas darbu žurnālā ievada apzīmējumu „n/v”
18.    Centralizētajos eksāmenos vērtējums tiek izteikts procentuāli (vērtējuma kopprocents).
19.    Veidojot un vērtējot pārbaudes darbus, tiek ievēroti vienoti vērtēšanas kritēriji:

Vēl jāmācās (-) Daļēji apgūts (/) Apgūts (+)
Veiktā darba apjoms % 0-34.99 35.00-68.99 69.00-100

4.-12.klasē:

Balles

Veiktā darba apjoms %

10

100-95

9

94-85

8

84-76

7

75-68

6

67-60

5

59-44

4

43-33

3

32-18

2

17-9

1

8-1

20.    Ieskaitīts/neieskaitīts (“i” / “ni”) ir vērtējums par ikdienas pārbaudes darbiem un diagnosticējoša rakstura pārbaudēm, kur tiek kontrolēts izglītojamo zināšanu iegaumēšanas un lietošanas līmenis:
20.1.    vērtējums „i”- ieskaitīts norāda, ka izglītojamais apguvis mācību vielu ne mazāk kā 40% apjomā,
20.2.    vērtējums „ni” – neieskaitīts norāda, ka izglītojamais apguvis mācību vielu mazāk kā 40% apjomā,
20.3.    vērtējums „i/ni” (ieskaitīts/neieskaitīts) tiek ņemts vērā, izliekot izglītojamā semestra vai gada vērtējumu ja izšķiras vērtējums, piemēram, starp „5” un „6” un tamlīdzīgi.
21.    Apzīmējuma „n/v” lietojums:
21.1.    Mācību sasniegumu vērtētājs izglītības iestādes obligātajā dokumentācijā lieto apzīmējumu „n/v” (nav vērtējuma), ja nav iespējams novērtēt izglītojamā mācību sasniegumus. Ierakstu „n/v” var izmantot informatīviem ierakstiem klases žurnālā, taču tas nav pielīdzināms vērtējumam 10 ballu skalā, jo nav ietverts izglītojamo iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipos. Izglītojama pārcelšanai nākamajā klasē notiek pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi”.
21.2.    Ierakstu „n/v” izglītojamais iegūst ikdienas darbā, ja:
21.2.1.    Atsakās mutiski vai rakstiski veikt uzdevumu;
21.2.2.    Izglītojamais atrodas mācību stundā, bet nenodod rakstveida pārbaudes vai mājas darbu;
21.2.3.    Ir nodevis darbu, un nav ieguvis nevienu punktu;
21.2.4.    Ja nav uzrakstīts pārbaudes darbs un netiek izmantota iespēja nokārtot pārbaudes darbu noteiktajā laikā.
21.3.    Ierakstu “n/v” izmanto liecībā, ja Izglītojamais ir saņēmis „n/v” I un/vai II semestrī. Ja izglītojamajam liecībā, kādā no mācību priekšmetiem ir ieraksts “n/v” semestra vērtējumā, gada vērtējumā ieraksta “n/v”.
21.4.    Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumus noteiktajos pārbaudes darbos un nav izmantojis iespēju iegūt vērtējumu skolas noteiktajā kārtībā, tad, izliekot semestra atzīmi, tiek ņemts vērā metodiskās padomes izstrādātais koeficients (tabula pielikumā), kas iegūts apzīmējumu nv skaitu attiecinot pret vērtējumu skaitu, jo mācību sasniegumu attīstība un zināšanu apguve šajā gadījumā ir nepietiekama.
22.    Ierakstu „a” – atbrīvots izmanto, ja izglītojamais piedalās mācību procesā, taču veselības problēmu dēļ uz ilgāku laiku (vairāk par 10 dienām) ar ārsta izsniegtu izziņu ir atbrīvots no uzdevuma vai pārbaudījuma veikšanas sportā.
23.    Pirms rudens un pavasara brīvdienām izglītojamajiem izliek starpvērtējumu 10 ballu skalā 4.-12.klasei, un aprakstošos vērtējums 1.-3.klasei.
24.    Vērtējumu mācību priekšmetā gadā izliek, ņemot vērā:
24.1.    1. un 2. semestra vērtējumu;
24.2.    6. klasē, ņemot vērā 1., 2. semestra un valsts pārbaudes darba vērtējumu.
24.3.    4., 5., 7., 8., 10. un 11. klasēs ņemot vērā noslēguma pārbaudes darbu rezultātus.
25.    Gada vērtējums nevar būt zemāks par zemāko vai augstāks par augstāko 1. un 2. semestra vērtējumu.
26.    Izglītojama ilgstošās slimošanas gadījumā pedagogs ir tiesīgs viņu atbrīvot no pārbaudes darba rakstīšanas, ja tas būtiski neietekmē mācību vielas apguvi. Nepieciešamības gadījumā pedagogs var noteikt vienu pārbaudes darbu par izglītojamā slimošanas periodā apgūto mācību saturu.
27.    Visas žurnālā izliktās atzīmes no 1 līdz 10 ballēm ir līdzvērtīgas.
28.    10. un 11.klasē skolēni veic zinātniski pētnieciskos darbus (turpmāk ZPD). ZPD vērtējumu izsaka 10 ballu skalā, ierakstot to klases sekmju žurnālā un liecībā. Iegūstot vispārējo vidējo izglītību, ZPD vērtējumu ieraksta arī sekmju izrakstā.

VI.    Izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālā izglītības programmā

29.    Izglītojamo ar speciālām vajadzībām (ar redzes, dzirdes, kustību, valodas traucējumiem, ar somatiskām, psihoneiroloģiskām saslimšanām, ar psihiskās attīstības aizturi un grūtībām mācībās) mācību sasniegumus vērtē saskaņā ar valsts izglītības standartiem un mācību priekšmeta standartu, pielāgojot to izglītojamiem ar iegūto VPMK atzinumiem, ņemot vērā VPMK ieteikumus.
30.    Veidojot un vērtējot pārbaudes darbus, tiek ievēroti vienoti vērtēšanas kritēriji:
Sākumskolai (1.-3.klase): ja vērtē ar “+”, “/”, “-“

Vēl jāmācās (-) Daļēji apgūts (/) Apgūts (+)
Veiktā darba apjoms % 0-34.99 35.00-68.99 69.00-100

4.-12.klase:

Balles Veiktā darba apjoms %

10

100-95

9

94-85

8

84-76

7

75-68

6

67-60

5

59-44

4

43-33

3

32-18

2

17-9

1

8-1

31.    Mācību sasniegumu vērtēšanas veidus, formas, metodiskos paņēmienus, pārbaudījumu apjomu, skaitu, izpildes laiku un vērtēšanas kritērijus nosaka mācību priekšmeta pedagogs, ievērojot VPMK atzinumus, attiecīgā mācību priekšmeta saturu, izglītības iestādē īstenoto izglītības programmu un valsts izglītības standartā noteikto izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.
32.    Pedagogs kurš vada individuālās stundas izglītojamiem, ir tiesīgs izlikt vērtējumus tekošā E-klases žurnālā un pārrunāt dinamiku ar mācību priekšmeta klases pedagogu.
33.    Izglītojamais var uzlabot pārbaudes darba vērtējumu līdz attiecīgā mācību gada 1.decembrim I semestrī un līdz 1. maijam II semestrī.
34.    Izglītojamam ir jāvienojas ar pedagogu par atkārtoto pārbaudes darba norises laiku.
35.    Pedagogam organizējot un vadot pārbaudes darbu ir jāpagarina izpildes laiku izglītojamiem ņemot vērā skolas atbalsta komandas ieteikumus.

VII.    Vērtēšanas biežums

36.    Formatīvo vērtējumu skaitu nosaka priekšmeta pedagogs.
37.    Summatīvo vērtējumu minimālo skaitu katrā mācību priekšmetā vienā semestrī tiek noteikts sekojoši:

Mācību stundu skaits

nedēļā mācību priekšmetā:

Minimālais vērtējumu skaits semestrī:
  1. semestris
  1. semestris
1 4 5
2 4 6
3 5-6 6
4 6-7 7
5-6 7-8 7-8

38.    Katrs pedagogs izliek vismaz vienu vērtējumu ballēs (pēc punktu skaita) katru mēnesi I un II semestrī.
39.    Pedagogs var palielināt vērtējumu skaitu ballēs, katrā mēnesī un semestrī, izmantojot dažādas pārbaudījumu formas un metodes.
40.    Papildus vērtējumiem 10 ballu skalā pedagogs var izlikt vērtējumus „i/ni”.
41.    Referāts kā darba veids (forma) tiek uzdots ne biežāk kā 1 reizi mācību gadā katrā mācību priekšmetā un ne vēlāk kā 3-4 nedēļas pirms darba aizstāvēšanas. Referāta apjoms ne vairāk kā 10 lapaspuses.

VIII.    Noslēguma pārbaudes darbi

42.    Skolas direktors, ar Skolas pedagoģiskās padomes ieteikumu, nosaka ne vairāk kā divus mācību gada noslēguma pārbaudes darbus 4., 5., 7., 8. 10. un 11. klasēs.
43.    Skolas direktors, ne vēlāk kā līdz pirmā semestra beigām nosaka tos mācību priekšmetus, kuros organizējami mācību gada noslēguma pārbaudes darbi, un apstiprina pārbaudes darbu programmu.
44.    Mācību gada noslēguma pārbaudes darbu saturā ietverami pamatjautājumi, kas atbilst mācību gada apgūtajam mācību priekšmeta saturam.
45.    Noslēguma pārbaudes darbu vērtē 10 ballu sistēmā.
46.    Noslēguma pārbaudes darbi var notikt mācību priekšmetos:
46.1.    4.klasē – matemātika (MKP piedāvātā izvēle);
46.2.    5.klasē – latviešu valodā, krievu valodā, krievu literatūrā, angļu valodā, sociālās zinības (MKP piedāvātā izvēle);
46.3.    7.klasē – Latvijas vēsturē, pasaules vēsturē, vizuālā mākslā, mūzikā, sportā, mājturībā (MKP piedāvātā izvēle);
46.4.    8.klasē – matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā (MKP piedāvātā izvēle);
46.5.    10.klasē – Informātikā, psiholoģijā, ekonomikā, ģeogrāfija (MKP piedāvātā izvēle);
46.6.    11.klase – zinātniski pētnieciskais darbs.
47.    Noslēguma pārbaudes darba rezultāts ietekmē semestra un gada vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā.
48.    Noslēguma pārbaudes darba programmu un saturu ne vēlāk kā līdz pirmā semestra beigām izstrādā atbildīgais pedagogs/-i, un saskaņo direktora vietnieks izglītības jomā.
49.    Noslēguma pārbaudes darbus organizē direktora vietnieks izglītības jomā pēc īpaši izstrādāta grafika, par to savlaicīgi iepazīstinot izglītojamos un vecākus.

IX.    Mācību sasniegumu uzlabošana

50.    Izglītojamam ir tiesības kārtot pārbaudes darbu citā datumā un laikā:
50.1.    Ja viņš attaisnojošu iemeslu dēļ to nav varējis izdarīt noteiktajā dienā un laikā.
50.2.    Izglītojamam ir jāvienojas ar pedagogu par pārbaudes darba norises laiku nākošajā mācību stundas apmeklēšanas reizē. Pārbaudes darbs ir jānokārto 2 nedēļu laikā pēc tikšanās ar pedagogu.
51.    Uzlabot vērtējumu drīkst tikai tad, ja izglītojamais ievērojis iekšējās kārtības noteikumus mācību stundā un iepriekš ir konsultējies ar pedagogu, ir izpildījis pedagoga uzdotos mājas darbus un nav neattaisnoti kavējis mācību priekšmeta stundu.
52.    Izglītojamais var uzlabot pārbaudes darba vērtējumu līdz attiecīgā mācību gada 1.decembrim I semestrī un līdz 1. maijam II semestrī.
53.    Skolēniem var tikt dota iespēja uzlabot pārbaudes darbā iegūto vērtējumu, ja iepriekšējais iegūtais pārbaudes darba vērtējums ir 7 balles vai zemāks. Tādā gadījumā skolēnam līdzvērtīgs darbs, iepriekš vienojoties ar pedagogu, jāveic laikā līdz 1.decembrīm.
54.    Skolēniem var tikt dota iespēja uzlabot pārbaudes darbos iegūtos vērtējumus (izņemot noslēguma pārbaudes darbu 5., 7., 8., 9., 10. klasēs):

Valodas, Matemātikas un Eksaktie priekšmeti 25 % no pārbaudes darbu kopskaita semestrī
Sociālie, u.c. priekšmeti 2 vērtējumi semestrī

55.    Izglītojamam ir jāvienojas ar pedagogu par atkārtoto pārbaudes darba norises laiku.
56. Ja skolēns ir uzlabojis vērtējumu noteiktajā kārtībā, izliekot semestra vērtējumu, vērā tiek ņemts uzlabotais vērtējums. Ja skolēns nav ieguvis vērtējumus noteiktajos pārbaudes darbos un nav izmantojis iespēju iegūt vērtējumu vidusskolas noteiktajā kārtībā, tad, izliekot semestra atzīmi, tiek ņemts vērā administrācijas lēmums.

X.    Izglītojamo mācību sasniegumu atspoguļošana dienasgrāmatās, sekmju izrakstā, žurnālā un liecībā

56.    Izglītojamo mācību sasniegumus atspoguļo Žurnālā ne retāk, kā 1 reizi nedēļā.
57.    Vērtējumus un citus ierakstus par iepriekšējā mēneša pēdējo nedēļu pedagogs ieraksta ne vēlāk, kā līdz nākošā mēneša piektajam datumam.
58.    Izglītojamo sasniegumus Žurnālā ieraksta 10 ballu skalā, i/ni, vai aprakstoši (atbilstoši normatīvo aktu prasībām).
59.    Katru semestri, Skolas noteiktajā datumā, pedagogs izliek Žurnālā katram izglītojamam starpvērtējumu.
60.    Izglītojamo mācību starpvērtējums  ierakstāms, izmantojot 10 ballu skalu, vai 1. – 3. klasēs, noteiktajos priekšmetos, aprakstoši.
61.    Klases audzinātājs izsniedz sekmju lapu ar starpvērtējumiem katram klases skolēnam 10 darba dienu laikā no starpvērtējumu izlikšanas Žurnālā.
62.    Mācību priekšmetu skolotāji var informēt Vecākus „Vecāku informācijas dienās”, vai individuāli, par izglītojamo mācību sasniegumiem.
63.    Klases audzinātājs, katru semestri un mācību gada  beigās, izsniedz izglītojamajiem liecības ar apkopojošiem vērtējumiem (10 ballu skalā vai aprakstoši, atbilstoši normatīvo aktu prasībām) mācību priekšmetos, apliecinot to ar savu parakstu, kā arī mācību gada beigās ar skolas direktora parakstu.

XI. Noslēguma jautājumi

64.    Kārtība ir apspriesta Skolas pedagoģiskās padomes sēdē un apstiprināta ar Skolas direktora rīkojumu, tā ir saistoša visiem Skolas pedagoģiskajiem darbiniekiem un skolēniem.
65.    Grozījumi Kartībā var tikt izdarīti ar Skolas direktora rīkojumu, balstoties uz Skolas pedagoģiskās padomes sēdē izteiktajiem ieteikumiem.
66.    Noteikumi stājas spēkā ar 2016. gada 1.septembri un ir spēkā līdz grozījumiem.

Valmieras 2.vidusskolas direktors                                                                                                                                             A.Gluhovs

V.Piskunovs, 64207547